Vērojot, ar kādām metodēm tiek audzēts valsts budžets, rodas jautājumi par izvēlēto paņēmienu likumību un atbildīgo ierēdņu godaprātu – liek aizdomāties portālā “Pietiek” publicētā raksta autors.
Kaut gan VAS „Latvijas Loto” (turpmāk – LL) mēģina slēpties aiz Valsts mēroga izložu veicēja maskas, lasot „VAS „Latvijas Loto” vispārējais stratēģiskais mērķis, komercdarbības veids un stratēģiskie darbības virzieni un mērķi”, redzam sekojošo:
„VAS „Latvijas Loto” vispārējais stratēģiskais mērķis izriet no Latvijas Republikas likuma „Azartspēļu un izložu likums” (AIL) 63. panta pirmajā daļā kapitālsabiedrībai noteiktās pamatdarbības. VAS „Latvijas Loto” komercdarbības veids, saskaņā ar NACE klasifikatoru, ir azartspēles un derības (92.00).” https://www.latloto.lv/upload/documents/latloto_strategiskie_merki.pdf
Nav arī šaubu, ka LL darbība atbilst AIL 1. pantā definētajiem terminiem:
„1) azartspēle – spēle, kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma vai apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi. Par azartspēli nav uzskatāma tāda spēle spēļu automātā, kurā vienīgais laimests ir bezmaksas spēle šajā spēļu automātā, kā arī spēle spēļu automātā ar mantiska rakstura laimestu (izņemot laimestu naudā), kura vērtība nav lielāka par 15 euro.
4) bingo – azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.”
Ņemot vērā iepriekšējo, LL darbībai būtu jāatbilst arī AIL pārējiem nosacījumiem…
Raksta turpinājums nākamajā lapā!