Tas, ka mūsu vecāki saņem vismaz kaut kādu pensiju, ir mūsu maksa par brīvību, kuru mums uzdāvināja,” Latvijas pensiju sistēmas nākotni izdevumam Dienas Bizness skarbi komentējis investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
“Mums, jaunākai paaudzei, nākotnē nav, uz ko cerēt. Mums nāksies vai nu strādāt līdz nāvei, vai arī dzīvot no tās naudas, ko būs izdevies uzkrāt pašiem,” spriež Rungainis.
“Es uzreiz redzu visus tos, kas gribētu regulāri kaut ko saņemt, bet neredzu tos, kas par to visu maksās,” teic baņķieris, komentējot ideju par pamatienākumu ikkatram Eiropas Savienības iedzīvotājam, neatkarīgi no tā, vai viņš strādā, vai nē. “Tas pat nav komunisms, tas ir pilnīgs idiotisms.”
Attēlā: Ģirts Rungainis
Rungainis ir pārliecināts, ka eksperimentēt ar bāzes ienākumu visiem principā var tikai tās valstis, kurās pastāv diezgan monolītas kristīgās vērtības un ir vienota nacionālā struktūra, turklāt, ja tās spēj to atļauties principā. Piemēram, ASV, kur valsts izdala milzu līdzekļus pabalstu veidā, bet šīs naudas sadale izmaksā vēl dārgāk, nekā paši pabalsti. Tad var rasties doma, ka varētu likvidēt šo dārgo administrēšanu, aizstājot to ar vienkārši naudas izdali visiem pēc kārtas. “Bet tas nav mūsu gadījums,” skeptisks ir Rungainis.
Latvijā, tāpat kā jebkurā citā postpadomju valstī, šādas diskusijas esot bezjēdzīgas.
“Mums pat pensiju sistēma ir zem jautājuma zīmes, par kādu bāzes ienākumu ir runa?,” viņš vaicā. “Labāk šodien cilvēkiem godīgi pateiksim, ka nekādu pensiju viņiem nebūs. Tagad mēs maksājam nodokļus, un pašreizējie pensionāri saņem vēl kaut kādas pensijas. Principā, tā ir mūsu cena par brīvību. Mūsu vecāki piedzima un lielāko savu dzīves daļu nodzīvoja citā valstī. Godīgi runājot, viņi to dzīvi nodzīvoja pakaļā.”
Rungainis uzskata, ka mūsu pensionāriem mēs pašlaik maksājam par brīvību un barikādēm. Taču mums pašiem nāksies strādāt līdz nāvei. Pret statistiku neesot nekādu argumentu – to, kas darba tirgū ienāks pēc 15-20 gadiem, būs tik ievērojamd mazākums, ka viņi nespēs nodrošināt pašreiz strādājošo vecumdienas.
“Savukārt teorija, ka mēs šeit ielaidīsim mežoņus, kuri apmaksās mūsu vecumdienas, ir domāta idiotiem,” skarbs ir Rungainis.
Pēc baņķiera domām, izeja ir tikai viena: laist pasaulē bērnus, un, jo vairāk, jo labāk. Atlikt vecumdienām pašiem, kaut vai pa mazumam. Pirkt nekustamo īpašumu vai citus aktīvus, kurus varētu realizēt vecumdienās. “Jāpaļaujas tikai uz sevi, nevis jātic pasakām,” skarbs ir Rungainis.
Avots: Puaro.lv / Dienas Bizness