Attēls ilustratīvs
Emocionāls un skumjš stāsts ar laimīgām beigām no dzīves par to, kā norisinājās zīdainīša adoptācija no kāda Latvijas bērnu nama!
Pēdējās dienas gribot negribot ir jādzird par zīdaiņu bērnu namu… Es raidījumu neskatījos..nav tik stipri nervi..
Es atceros kāda augusta vakaru.. braucām uz turieni kādam kurš ir kļuvis mums ļoti mīļš pakaļ..
Bija karsts,saulains vasaras vakars..visi pēc darba sakāpām mašīnā un sākās mūsu ceļojums..nezināmajā..bijām nedaudz satraukušies…bet pilni pārliecības ka darām visu pareizi..iebraucām kādā pagalmā un atradām īsto māju..devāmies iekšā..nerakstīšu sīkumos ko tanī vakarā piedzīvoju…un kā tas mūs visus mainīja..iegājām iekšā,pirmais ko sajutu lielu aukstumu un biedējošu klusumu..tak esam zīdaiņu bērnu namā..nevienu bērnu balsi nedzirdēju,ne raudu…mūs sagaidīja darbiniece..nomocīta..nerunīga..smaidu no viņas nesagaidījām..es nekad nevienu nenosodu.. pirms nezinu cilvēka stāstu..norakstīju viņas attieksmi uz smagu darba dienu…viss svarīgākais darbiniecei šķita visus papīrus parakstīt…uz maniem jautājumiem…kas man šķita būtiski..pretīm saņēmu dīvainus skatienus…
Raksta turpinājums nākamajā lapā!