VĒRTS IZLASĪT! Emocionāla 25.marta vēstule vectēvam, kurš tā arī nekad nav satikts…

LABRĪT, MANA TAUTA!
LABRĪT, MANA RĪGA!
LABRĪT, MANA LATVIJA!
LABRĪT, VECOTĒV!

Trešās okupācijas vara pirms 68 gadiem atņēma Tev Latviju un izveda Tevi uz Sibīriju. Es vēl nebiju piedzimis… Tu biji pārdzīvojis 1940. gada 17. jūnija okupāciju, tad Baigo gadu, kurā sistemātiski un precīzi Latvijas gudrākie un spējīgākie cilvēki tika iznīcināti, Tu biji pārdzīvojis 1941. gada 14. jūniju, kurā tika izsūtīti no Latvijas uz Sibīriju vairāk kā 15 000 cilvēku. Dievs Tevi pasargāja un Tu pārdzīvoji vācu okupāciju un Otrā pasaules kara šausmas.

Tu turpināji dzīvot un strādāt arī pēckara Latvijā, zem PSRS karoga. Sakostiem zobiem, sirdī nesot sāpi par 1940. gada 17. jūnijā atņemto brīvvalsti Latviju. Tu tāds juties, jo biji brīvvalsts Latvijas patriots. Strādāji un kopi zemi, cerot, ka Latvija atkal kādreiz būs brīva. 1949. gada 25. martā Tevi un Tavu ģimeni no dzimtās zemes izrāva, ielika vienā no sešdesmit sešiem lopu vagoniem, atņēma visdārgāko mantu – brīvību.

…un tagad Tu mūža miegā dusi, tālu, svešā zemē Krievijā – Sibīrijā. Kopā ar Tevi izsūtīja no Latvijas 13 624 ģimenes, no Igaunijas 7 488 ģimenes, no Lietuvas 9 518 ģimenes. Kopā 94 779 cilvēkus – strādīgus savas zemes patriotus.

Vēstules turpinājums nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment