Kleins par Briedi: Ja visi zinātu, kas bija noticis (…) Latvijā visi viņu uzskatītu par vēl lielāku varoni…

Neilgi pēc Latvijas labākā boksera Maira Brieža cīņas ar ukraini Oleksandru Usiku pasaules boksa supersērijā ziņu virsrakstus rotāja dažādos rakursos locīta frāze “Briedis pārtraucis sadarbību ar treneri Sandu Kleinu”. Abas puses kādu laiku par šo klusēja, līdz Briedis preses konferencē paziņoja, ka tā vis gluži nav taisnība. Klusēja arī Kleins, bet nu treneris bija gatavs atklāt patiesos iemeslus, vēsta portāls “Sportazinas.com”.

Sportazinas.com sazinājās ar Kleinu, lai ekskluzīvā intervijā noskaidrotu, kā nonākts pie šāda lēmuma, kā arī iztaujātu treneri par citām aktualitātēm – kādā formā Latvijas labākā boksa dueta sadarbība turpinās, vai Latvijā bokss ir spējīgs pastāvēt arī bez Brieža un citiem jautājumiem.

“Sadarbības modeli pamainīju jau pēdējā nometnē Spānijā. Tās laikā daudz ko sapratu. Sadarbība pamainījusies tādā izteiksmē, ka Mairim tagad komandā ir pievienojies treneris, kas māca boksa specifiku, bet ko un kā darīt ar fizisko sagatavotību, par to viennozīmīgi joprojām atbildu es. Arī runājot par nākamo cīņu, palīdzēšu Mairim ar padomu, ar kuru pretinieku būtu labāk cīnīties. Darbs turpinās praktiski iepriekšējā režīmā, bet neatbildu vairs par boksa tehnikas lietām. Kad un kā atpūsties, arī par rehabilitāciju saistītām lietām, atbildu es,” sarunas ievadā teica Kleins.

Kad tieši Jūs nonācāt pie lēmuma pamainīt sadarbošanās modeli un kāds bija tam iemesls?

Tas bija pēc cīņas. Piedaloties tik augsta līmeņa cīņās, arī pats jūties izsmelts. Jutos bez maz vai tā, ka pašam bija jāiet ringā. Negribēju ne ēst, ne gulēt. Nevarētu arī teikt, ka es degu, bet tas paņem ļoti daudz enerģijas. Arī psiholoģiski tas atstāj iespaidu. Pēc tam nedēļu, divas jutos pilnībā iztukšots. Negribas ne ar vienu ne runāt, ne ko komentēt. Ja kāds ko prasa, liekas – par ko tur vispār var runāt? Piemēram, preses konferencē pēc cīņas. Ko tajā teikt? Sākt stāstīt – neizdevās tas, neizdevās šitais. Nesanāca izpildīt plānoto. Bet tas ir bokss. Izlaid sitienus un koncentrēšanās spējas pazūd. Un viss var beigties. Tāpēc tie, kas runā par kaut kādiem cīņas plāniem, ka vajadzēja tā vai savādāk… Kāds plāns? Kāds var būt plāns, ja es Usiku nepazīstu? Lai es zinātu, kāds man ar viņu varētu būt plāns cīnīties, tad man ir jābūt ar viņu kopā nometnē un jāredz, ko viņš dara. Plāns parasti ir tāds – iziet un noboksēt pirmo raundu tā, kā mēs esam atstrādājuši treniņos un tad skatīties, vai tas strādā. Mairis izgāja, boksēja, un pirmajos raundos viss strādāja. Visi, kas te uzskata – vajadzēja plānu, u.t.t. Kur te kādam Latvijā ir kāds plāns?

Raksta turpinājums nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment