“Latvijas radio formālā vadītāja Sigita Roķe no profesionālā viedokļa ir bijusi – un acīmredzot vēl joprojām ir – izcila nejēga. Nē, ko nu tur liekuļot, – vienkārši stulbene,” raksta Lato Lapsa portālā pietiek.com
Vēl saucoties Sigita Kirilka, viņa deva ļoti nozīmīgu ieguldījumu viņas it kā vadītās ziņu aģentūras BNS degradācijā un sekojošajā faktiskajā iznīcībā.
Protams, kur šādam cilvēkam bija likties, ja ne valsts darbā, – un tāpēc savā ziņā viņas kļūšana par Latvijas Radio valdes locekli bija gandrīz vai likumsakarīga.
Stulbums gan nenozīmē to, ka tā nesējs kritiskā brīdī nespēj iekrampēties savā krēslā un amata nosargāšanas labad ieziepēties no galvas līdz kājām, lai ielīstu jebkurā jauno saimnieku virtuālajā atverē.
Amatus savas totālās nespējības dēļ zaudējot Latvijas radio vadītājam Aldim Pauliņam un atlikušajai valdei, Roķe ieziepēšanās un ielīšanas manevrus izpildīja pietiekami talantīgi, lai kļūtu par faktiski vienīgo sabiedriskā radio vadītāju.
Un, protams, nejēgai nonākot pie vadības svirām, tad tikai sākās pa īstam. Par lielām lietām nemaz nerunāsim, – pilnīgi pietiek ar uzskatāmiem, ikvienam pamanāmiem sīkumiem.
Laika ziņas sāka lasīt cilvēks no, atvainojiet, acīmredzot jau palīgskolas. Ziņu izlaidumi klausītājam, kuram latviešu valoda bija dzimtā, aizvien izteiktāk pārvērtās te par zobu sāpēm, te par humora piecminūtēm. Un tā tālāk.
Raksta turpinājums nākamajā lapā!