Jau februārī sāksies pedagogu sagatavošana darbam ar patvēruma meklētājiem, kuriem tiks mācīta latviešu valoda. Tomēr tie, kas jau šeit to ir darījuši, neslēpj, ka saskārušies ar milzīgām grūtībām.
Skolotāja Liene Valdmane uz stundām ņem līdzi grāmatas, tomēr izmanto tās pavisam minimāli – bēgļi pārsvarā runā tikai savā dzimtajā valodā, piedevām liela daļa no viņiem nav izglītoti pat tajā.
“Par visspilgtāko iespaidu kļuva tas, ka skolēni bija gados jauni vīrieši. Nebiju tam gatava. Kā arī tam, ka vienīgais komunikācijas līdzeklis būs smaids. Piedevām valoda viņiem ne tuvu dzīvē nav prioritāte,” LTV7 stāsta Valdmane. “Daudz laika pavadījām ārpus klases. Gājām, piemēram, uz veikalu, fotogrāfējām maizi un tikai tad mācījāmies lasīt vārdu “maize”.”
Pedagogiem par vēl vienu pārsteigumu kļuva tas, ka Mucenieku bēgļi vienmēr kavēja stundas un nekad nepildīja mājasdarbus.
Valdmane uzskata, ka skolotājiem nav jāpakārtojas bēgļu vēlmēm – galu galā viņi ir ieradušies pie mums Eiropā, nevis otrādāk: “Es viņiem uz stundām neļauju nākt pusplikiem. Sākumā tas notika nepārtraukti. Viņi ceļas vēlu, bet ja stunda sākas plkst.12, ierodas uz to ar pliku torso un šortos. Tad es saku, ka mums ir stunda un pieprasu, lai skolēns ir apģērbts.”
Avots: Focus.lv