Latvijā līdz šim cilvēkiem bīstamo ērču encefalīta infekciju pārnēsāja divas ērču sugas – taigas un tā sauktā suņu ērce. Tomēr klimatisko pārmaiņu rezultātā pēdējos gados Latvijas mežos savairojusies vēl viena ērču suga Dermocentor, kas līdz šim plaši izplatīta bija citviet Eiropā. Dermocentor ērces pārnēsā gan ērču encefalītu, gan Laimas slimību.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis skaidro, ka Dermocentor ērces mūsu valstī ienākušas galvenokārt klimatisko pārmaiņu rezultātā. „Domājams, ka šīs ērces pie mums ienākušas no Viduseiropas un Dienvideiropas. Tā kā klimats arī pie mums pēdējos gados kļuvis maigāks, tad dienvidu sugas var pie mums pārziemot,”saka Spuņģis.
Ērču īpaši daudz vietās, kur daudz peļu
Ērces Latvijas mežos, pļavās un parkos sastopamas visā Latvijas teritorijā, tomēr pētnieks atklāj vēl kādu interesantu faktu: īpaši daudzšo posmkāju ir vietās, kur izplatīti sīkie grauzēji, īpaši peles – strupastes.
„Ērces asinis sūdz visos tos attīstības posmos. Jo viņas aug lielākas, jo lielāku viņām vajag upuri. Mazajām ērcītēm parasti galvenā barība ir sīkie grauzēji, it īpaši strupastes. Tur ir diezgan liela loģika: kur ir strupastes, tur ir arī daudz ērču, jo viņām tur ir barība un lielāka iespēja izdzīvot. Strupastes bieži mīt vietās, kur ir graudzāles, kur ir aizaudzis, piemēram aizaugušas pļavas, izcirtumi, mežmalas. Tādējādi arīērču šādās vietās ir vairāk,” skaidro V.Spuņģis.
Raksta turpinājums nākamajā lapā!