Lieldienas – kāpēc olas, zaķis, šūpoles?

Lai arī sniegotas, Lieldienu brīvdienas ir sākušās. Daudzi, kas piekopj tradīcijas, krāsos olas, meklēs, kur zaķis tās dārzā paslēpis, steigs šūpoties. Bet vai zināt, kāpēc Lieldienu tradīcijās ir olas, zaķis, šūpoles?

Lieldienu simboli ola un zaķis, ko pazīstam mūsdienās, ir nākuši no pagāniskajām tradīcijām – ola kā saules un arī jaunas dzīvības, bet zaķis – auglības un bagātības simbols. Pēc kristietiskajām tradīcijām laiks pirms Lieldienām ir lielais gavēnis, kura laikā olu ēšana ir strikti noliegta. Tieši tādēļ Lieldienās ola ir viens no iecienītākajiem produktiem uz svētku galda.

Lieldienu olas ir saistītas ar seniem pavasara kultiem, un tās lieto, lai veicinātu veselību cilvēkiem un lopiem, pasargātu no dažādām nelaimēm. Kristietībā ola nozīmē Kristus augšāmcelšanos, pārvarot visus šķēršļus (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību. Lieldienu rītā saimnieks sagrieza olu tik gabaliņos, cik mājā bija ļaužu.

Arī olu krāsošanai ir gadsimtu ilga vēsture. Sākotnēji tās krāsoja sarkanas, ar šo spilgto krāsu simbolizējot Lieldienu prieku. Pamats tam meklējams ne tikai Romas katoļu, bet arī Austrumu baznīcā. Neiztika arī bez sišanās ar olām. Katrs saņem savu olu un iedomājas kādu vēlēšanos. Tad olas sasit ar tievgaļiem kopā. Kam ola nesaplīst, tam vēlēšanās piepildās, bet sasistā ola jāatdod stiprākās olas īpašniekam…

Raksta turpinājums nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment