Vecāki ir pirmie cilvēki, no kuriem bērni apgūst dzīvei nepieciešamās darbības. Mazie bieži viena atdarina pieaugušos runas stilā, dažādos ieradumos un ikdienišķās darbībās. Reizēm tas no malas izskatās mīlīgi smieklīgi, taču tas pierāda, ka pieaugušajiem ir jāpiedomā, ko un kā teikt un darīt, jo uz viņiem cītīgi raugās vismaz divas mazas acis, kas ir gatavas iemācīties visu nepieciešamo, lai spētu šajā pasaulē izdzīvot..
Eimija Beta vēlējās savu 11 gadus veco meitu emocionāli sagatavot skolai pēc iespējas veiksmīgāk. Sieviete nolēma izmantot metaforu, lai meitai dotu nozīmīgu mācību par pateiktajiem vārdiem..
Meitenes mamma izspieda uz šķīvja zobu pastas saturu un lūdza meitenei ielikt to atpakaļ tūbiņā.
“Es nevaru! Turklāt zobu pastas tūbiņa tik un tā nebūs tāda kā iepriekš,” protestēja 11 gadus vecā skolniece.
Tajā brīdī Eimija ieteica savai meitai Breonai šo mācību paturēt prātā uz visu mūžu. “Ja tu otram cilvēkam pasaki kādu vārdu, tos nevar vairs paņemt atpakaļ – gluži kā ar šo zobu pastu – kolīdz tā ir izspiesta, to vairs nevar dabūt atpakaļ,” skaidroja meitenes mamma.
Eimija nofotografēja šķīvi, uz kura bija uzspiesta zobu pasta un ievietoja to sociālajā tīklā facebook ar komentāru:
“Tu atcerēsies šo zobu pastu uz visu savu mūžu. Atceries, ka Taviem vārdiem ir dzīvības un nāves spēks. Kolīdz nokļūsi vidusskolā, Tu sapratīsi, ko Tavi vārdi spēj izdarīt. Tu redzēsi, ka ar vārdiem spēj sāpināt, pazemot, apmelot un ievainot citus skolēnus. Taču tāpat Tu redzēsi, ka Tavi vārdi dziedina, iedrošina, iedvesmo un mīl citus,” rakstīja Eimija.
“Laiku pa laikam Tu pieņemsi nepareizus lēmumus: es pati atminos 3 reizes šajā nedēļā, kad esmu neapdomīgi kaut ko pateikusi, tādējādi nodarot kādam citam sāpes. Gluži kā ar zobu pastu – kolīdz vārdi ir ārā no mutes, tos atpakaļ vairs nedabūt. Izvēlies savus vārdus rūpīgi, Breona!
Kamēr citi nepareizi lieto vārdus, Tu savējos sargā! Katru rītu pieņem lēmumu, ka Tevis teiktais būs ar dzīvības spēku! Esi dzīvības devēja! Lai cilvēki Tevi pazīst laipnības un līdzjūtības dēļ. Izmanto savu dzīvi, lai dotu dzīvību citiem – tas šai pasaulei tik ļoti ir nepieciešams! Tu nekad nenožēlosi, ka pret kādu esi bijusi laipna!”
11 gadīgā Breona saprata mammas sacīto un vakarā pirms gulētiešanas abas runājušas par to, kā uzņemties atbildību par saviem vārdiem un kādā veidā teiktais izdara ļaunu un kādā – labu.
Eimija kopā ar vīru adoptēja Breonu un viņas 7 gadus veco māsu Bridžetu pēc tam, kad 2014. gadā kļuva par audžuvecākiem.
Katru rītu pirms došanās uz skolu un darbu, Eimija atrod brīdi, lai pateiktu Breonai, cik ļoti viņa meitenei tic, ka Breona Eimijai ir svarīga un ka viņas dzīve ir nozīmīga.. jo viņa zina, ka pusaudži mēdz būt nežēlīgi, iestāstot citiem sliktas lietas.. tāpēc Eimija vēlas, ka viņas vārdi ir pirmie, kurus Breona dzird..
Iedvesmojoši un pamācoši!
Avots: Daily Mail