Vai “Latvijas Gāzi” kontrolē bijušie čekisti, VDK aģenti un par to no mums saņem 37,5 milj. EUR gadā!?

Attēlā Valdis Kalnozols, LR 12. Saeimas deputāts

No 2017. gada 3. aprīļa Latvijā ir atvērts gāzes tirgus, taču mājsaimniecībām šīs izmaiņas nākušas bez redzamiem ieguvumiem vai zaudējumiem. Pagaidām gan viss liecina, ka alternatīvas parādījušās tikai uzņēmējiem, savukārt mājsaimniecībām izvēles iespējas ir tīri teorētiskas, un “Latvijas Gāze” saglabā monopolu, raksta Valdis Kalnozols, LR 12. Saeimas deputāts portālā Dzirkstele.lv

Starp citu, “Latvijas Gāzes” neto peļņa aizvadītajā gadā bija 37,5 miljoni eiro. Man, kā pieredzējušam uzņēmējam, nav skaidrs, kā tik lielu peļņu var iegūt uzņēmums, kas neko neražo. Lai gan akciju sabiedrība nodrošina pakalpojumu – gāzes piegādi, situācija mudina aizdomāties – 40 miljonu peļņa uz Latvijas mājsaimniecību rēķina, un nekādu garantiju, ka gāzes cenas nākotnē samazināsies. Tieši pretēji – eksperti lēš, ka saimniecībai, kas pašlaik “Latvijas gāzei” maksā 20 eiro gadā, rēķins varētu pieaugt līdz 30 eiro, bet perspektīvā pēc dažiem gadiem runa jau varētu būt par 50 eiro gadā tikai par infrastruktūras uzturēšanu, neskaitot pašas gāzes cenu.

Eksperti gan sola, ka ar laiku alternatīvas “Latvijas gāzes” piedāvājumam tiks piedāvātas arī mājsaimniecībām, jo gāzes tirgotāju reģistrā līdzās līdzšinējam monopolistam redzams arī lielākais pašmāju elektrības tirgotājs “Latvenergo” un Igaunijas elektroenerģijas ražotāja “Eesti Energia” meitasuzņēmums Latvijā “Enefit”, kā arī vairāki nopietni Lietuvas gāzes tirgus spēlētāji.

Attēlā Juris Savickis

Draud valstij ar tiesu darbiem

Valdība sāka sarunas ar “Gazprom” un citiem Latvijas gāzes īpašniekiem par Inčukalna krātuves akciju atpirkšanu. Medijos tika nosaukta aptuvenā akciju cena – 200 miljoni eiro. Tik varētu maksāt Inčukalna gāzes krātuve kopā ar maģistrālajiem pārvades tīkliem, kuros saimnieko no “Latvijas Gāzes” nodalītais uzņēmums “Conexus Baltic Grid”, kura padomes priekšsēdētājs ir neviens cits kā jau pieminētais Savicka kungs. Viņš atzinis, ka ir gatavs likt lietā savu ietekmi Latvijas gāzē, lai, paceļot šo veco strīdīgo zemes lietu, piespiestu valsti samaksāt akcionāriem pēc iespējas vairāk – te pat aklajam ir skaidrs, kurš kura interesēs darbojas.

Saprotams, ka ārvalstu specdienestu pārstāvji par katru cenu vēlas kavēt Latvijas valsts plānoto vairākuma akciju iegūšanu, atpērkot tās no “Gazprom” un “Itera Latvija”. Ir vērts padomāt, kāpēc Vācijas uzņēmuma “Rurgha” pārstāvis piekrita pārdot Inčukalna krātuves akcijas, bet “Itera Latvija” uzstādīja virkni nosacījumu, turklāt pagājušajā nedēļā medijus pāršalca ziņa, ka J.Savickis valstij draud ar tiesu darbiem, ja tā Inčukalna krātuvi nepirks par pienācīgu cenu.

Domāju, ka daudzi no mums ir dzirdējuši par šausminošiem veidiem, kā ar gāzes pielietošanu tiek nodarīts kaitējums cilvēcei. Izrādās, nemaz nav jālūkojas dziļi vēsturē vai ģeogrāfiski tālos punktos, tautas smacēšana ar gāzi notiek arī mūsdienu Latvijā, šoreiz gan pārnestā nozīmē, un to dara mūsu pašu uzņēmums – AS “Latvijas Gāze”.

Specdienestu pēdas iestiepjas arī “Latvijas Gāzes” vadībā

Izanalizējot to, ko šobrīd izvērš “Latvijas Gāze”, rodas pamatotas aizdomas, ka mūsu valstij nedraudzīgi ārvalstu specdienesti ar šī uzņēmuma starpniecību mērķtiecīgi iznīcina latviešu tautu. Nevienam nav noslēpums, ka bijušo PSRS specdienestu pēdas iestiepjas arī “Latvijas Gāzes” vadībā. Jau iepriekš presē (Rīgas Balsī u.c.) ir pētīti gāzes importētāju kompānijas “Itera Latvija” ietekmīgāko darbinieku amati VDK struktūrās. “Itera Latvija” prezidents Juris Savickis no 1982. līdz 1985. gadam bijis LPSR VDK 1. (izlūkošanas) daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais, un, kā tautā mēdz runāt, VDK darbinieki nemēdz būt bijušie.

Savulaik, gandrīz visi, kuri gāja strādāt VDK, to darīja ar domu – nothing personal just money. VDK darbiniekiem PSRS laikos bija virkne labumu un priekšrocību – dzīvoklis bez rindas, pārtikas un preču piegāde, pat armijas ģenerāļi piecēlās kājās, kad telpā ienāca VDK leitnantiņš.

Stājoties šajā iestādē, mūsu iedzīvotāji labi apzinājās, ka VDK bija tā pati iestāde, kura izsūtīja mūsu radiniekus uz Sibīriju – iestāde, kurai nav ne goda, ne sirdsapziņas, iestāde kura gan tolaik bija gatava uz jebkurām nelietībām, gan arī tagad ir gatava darīt visu, lai no mūsu Latvijas un tās iedzīvotajiem izmānītu desmitiem un simtiem miljonus. Visi VDK darbinieki, ar ko man dzīve ir sanācis satikties, ir krāpnieki, kuri, patīkami smaidot, izmānīs no tevis visu iespējamo, sabojās bērnu dzīves, cilvēku likteņus tieši tāpat, kā viņi izpostīja neatkarīgo Latviju un tās iedzīvotāju likteņus. Arī šobrīd, t.s. gāzes jautājumā viņi nav mainījuši savu seju, joprojām gatavi pazemot mūsu valsti un tautu, lai izkāstu miljonus un izkalpotos saviem saimniekiem. Faktiski visus VDK darboņus – latviešus – raksturo viņu kalpu dvēseles.

Raksta turpinājums nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!

COMMENTS

  • <cite class="fn">bET</cite>

    Es jau sen to zināju. Kurš tad vēl varēja tik siltās vietās. Kāpēc never vaļā čekas maisus. Oi cik tur pārsteigumu būtu, bet nē, gaida kad tos pa kluso iztukšos.

Leave a Comment