Vecāki izmisumā! Bērns var nomirt, bet ārsti, kas uzstādīja nepareizu diagnozi, izvairās un melo!

Sociālā tīkla Facebook lietotājs Denis Denis ievietojis izmisušu saucienu pēc palīdzības. Viņš vēsta par slimo bērnu, kam Latvijā noteikta nepareiza diagnoze un ķīmijterapija, savukārt pēc pareizas diagnozes noteikšanas ārvalstu slimnīcā mediķi Latvijā “bāž galvu smiltīs”, melo un atsakās atzīt savu kļūdu!

Bērns mirst, bet neviens nevar palīdzēt?

Vīrietis sociālajā tīklā Facebook raksta:

“Ilgus gadus esam centušies izcīnīt taisnību pēc nepareizas diagnozes noteikšanas (juvenīla idiopātiska artrīta) noteikšanas mūsu dēlam Daniilam un ķīmijterapijas nozīmēšanas..

Vairāk nekā pirms gada mēs rakstījām iesniegumu Ārstniecības riska fondam. Atbildi saņēmām nevis kā noteikts likumā – gada laikā, bet gan pēc gada un viena mēneša.

Pēc atbildes izlasīšanas mēs bijām satriekti. Īsi sakot – ārstu kļūdas nav, vecāki paši ir idioti! Viss, pilnīgi visi fakti bija sagrozīti, uzrakstīti klaji meli.

Pa punktiem:


1. Līdz 7 gadu vecumam mēs bērnu pa 10 reizēm gadā vedām ar neatliekamo palīdzību, jo viņš burtiski dega un cieta sāpes. Nevis 14 reizes pavisam kopā. 


2. Pēc diagnozes “juvenīls artrīts poliartrīta formā” un ķīmijterapijas nozīmēšanas mēs savācām naudu un devāmies uz Vāciju. Tur – gan Šaritē, gan Āhenes universitātes slimnīcās šāda diagnoze tika noliegta un ķīmijterapija atcelta.

3. Abu slimnīcu izsniegtos dokumentus mēs parādījām reimatologam Latvijas slimnīcā, bet viņš, neveicis nekādas pārbaudes, tam visam uzspļāva un no jauna uzstādīja diagnozi artrīts un atkal nozīmēja ķīmijterapiju. Ar palielinātām devām.

4. Mums ieteica slimnīcu Barselonā, kur mums noteica drošu diagnozi – Vidusjūras drudzis. Izrakstīja kolhicīnu. Atgriežoties Latvijā, uzreiz devāmies uz slimnīcu pie ģenētiķa un reimatologa. Trīs mēnešus ārsti baidījās sākt ārstēšanu, jo nezināja, ko darīt, ja sāksies intoksikācija! Mums lika parakstīt dokumentu, ka pilnībā uzņemamies atbildību par sevi. Notika vairākas konsultācija. Pēc trim mēnešiem mēs to sākām paši. Līdz tam VISUS GADUS bērns vienkārši dzīvoja bez ārstēšanas! 

5. Visi dokumenti slimnīcā ir! Tāpat arī Spānijas ārstu kontaktinformācija. Taču jau no pirmās konsultācijas mums tika pateikts, ka pie mums tādu slimību nemaz nezina! Tas nozīmē – mēs paliekam bez slimības ārstēšanas!Turklāt vairāk nekā gadu mums atteicās izsniegt S2 veidlapu (kas šobrīd beidzas).

6. Mēs slimnīcai uzrakstījām vairāk nekā 15 iesniegumus, kā rezultātā mums vienkārši pārtrauca atbildēt un pat atteicās nosūtīt vajadzīgo pārbaužu kopijas, līdz ar to mēs pierādījām, ka no medicīniskā viedokļa pamata diagnozei “juvenīlais artrīts” nemaz nav!


7. Kopš pareizās diagnozes noteikšanas NEVIENS ārsts vairs nav noteicis diagnozi “juvenīlais artrīts”.NEVIENS par to vairs negribēja likt savu parakstu. Turklāt šāda diagnoze vispār vairs neparādījās. Lai gan mēs rakstiski prasījām slēdzienu, ka bērnam ir šī diagnoze (lai ārsti mēģinātu atrunāties), mēs saņēmām ATTEIKUMU! Ja jau bērnam šī diagnoze kombinējas ar citu slimību, KĀPĒC VIŅU NEĀRSTĒ? Mēs vairākkārt rakstiski uzdevām šo jautājumu, taču nekādu atbildi nesaņēmām. Pēc pasaules standartiem, šāda kombinācija ir ļoti reta un tai nepieciešama tūlītēja, ļoti specifiska ārstēšana. Citādi bērns var nomirt!

8. Ir pārkāpti teju visi punkti (vadlīnijas – uz kāda pamata var uzstādīt šādu diagnozi) par juvenīlo artrītu, kas publicēti Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā un ko rakstījuši mūsu pašu ārsti! Netika veiktas pat elementāras analīzes! Tika izrakstīti bērna vecumam neatbilstoši preparāti, kā rezultātā bērnam slimnīcā bija saindēšanās. Bet arī uz vadlīnijām visiem uzspļaut! 

Izskatās, ka pie mums var uzstādīt diagnozi no zila gaisa, uzspļaut normatīviem, atstāt bērnu bez ārstēšanas un nenest par to nekādu atbildību? Pie mums var melot, lai slēptu kļūdas?  Un to visu piesegt? Atkārtoju vēlreiz – kopš diagnozes “Vidusjūras drudzis” noteikšanas neviens ārsts vairs nav teicis, ka tas ir artrīts. Vai viņi to cenšas pilnībā noslēpt?

Kas gan paliek vecākiem un mūsu dēlam? Rakstisks apliecinājums, ka puie mums Vidusjūras drudzi nepazīst. Turklāt paliek jautājums par IgG4 asociatīvo slimību.

Par spīti faktam, ka ārstu kļūda ir neapšaubāmi pierādīta, NVD un Veselības inspekcija atsakās to atzīt, atsakās sniegt kompensāciju un visu maskē ar meliem! Mūsu rokās ir visi dokumenti, kas pierāda mūsu taisnību un ārstu kļūdu!

Bet ziniet – tās ir mūsu problēmas. Mēs devāmies uz Spānijas slimnīcu martā, nevācot līdzekļus. Naudas pietieka no iepriekšējās reizes. Tagad mums tur jādodas septembrī. Bet kā?

Kāpēc NVD un Veselības inspekcija visu slēpj? Vai tāpēc, ka uz slimnīcas sniegtajām atbildēm ir šobrīdējās ministres A. Čakšas paraksts?

Es jūs ļoti lūdzu – dalieties ar šo informāciju. Mums ļoti nepieciešami juristi. Žurnālisti. Lūdzu. Šādi tas nedrīkst beigties. Mēs esam gājuši un iesim cauri ellei. Bet izrādās, ka ārsti var vienkārši melot un izvairīties no atbildības.

Ārstiem vien uzspļaut, ka ķīmijterapija var bērnam radīt neatgriežamu kaitējumu veselībai vai pat viņu nogalināt. Es pat nerunāju par tām sāpēm un ciešanām, ko pārcietis mans dēls, kamēr mēs nezinājām, kas ar viņu notiek. Kaut vai daļēji!

Lūdzu, palīdziet!

Vienmēr esmu sasniedzams pa telefonu: 20612183.

P.S. Tiem, kam ir Daņika mammas telefons, lūdzu, netraucējiet viņu. Diemžēl šobrīd viņa pati nav vesela. Pēdējā laikā, papildus šim murgam, viņa ir piedzīvojusi vairākus triecienus. Viņas emocionālais stāvoklis ir ļoti trausls, un arī fiziski viņa jūtas ļoti vāja. Viņa jau vairākas reizes zaudējusi samaņu, nokļuvusi slimnīcā, ļoti notievējusi, viņai tiek veikta izmeklēšana, analīzes. Šobrīd par viņu jārūpējas. Pirmo reizi viņai patiešām nepieciešama tuvinieku un ārstu palīdzība.

Pielikumā – atbaidošā, melīgā atbilde no NVD.”

Avots: Focus.lv/ Facebook

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment